Maritai Akmeņkalnei ir nedaudz virs 30 gadiem, līdz pensijas vecumam vēl tālu un jāsteidz baudīt dzīvi visā tās krāšņumā, taču viņas hobijs esot dalība dažādos sociālajos eksperimentos. Sieviete mēģināja iejusties trūcīgu pensionāru ādā, izdzīvojot ar 100, 50 eiro un tikai ar pārtikas paku, ko ik mēnesi ļoti trūcīgām personām izsniedz valsts. Maritas secinājums – izdzīvot var, bet ne ar pārtikas paku vien, taču gan emocionālā, gan fiziskā pašsajūta nav no tām labākajām.
Maritas ēdienkartē pamatā bija putraimi, bet dažreiz viņa atļāvās iekļaut arī gaļu – kauliņus. Gluži kā sunītis. Apvārot tos, Marita tos graužot, centās sagaršot īstu gaļu. Kāpēc viņa eksperimentēja? Jo mūsu sabiedrībā saredz vecuma diskrimināciju jeb eidžismu.
“Esmu dzimusi Sibīrijā latviešu ģimenē, jo manus senčus izsūtīja. Es atgriezos Latvijā, un šeit ir manas mājas. Diskriminācija dažādos tās aspektos mani interesē dziļi un personīgi,” saka Marita, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sociālās iniciatīvas “Izdevīgie ceļojumi” vēstnese.
Marita pastāsta, ka viņas abi bioloģiskie vecāki bija latvieši, kuri gāja bojā. Tad kopā ar māsu nonāca audžuģimenē, kurā viens no vecākiem ir latviešu tautības. Audžuģimenē kopā auga septiņi bērni. Maritai bija 12 gadu, kad viņa 2004. gadā kopā ar vecāko māsu atbrauca uz Latviju. Māsai toreiz bija vien 22 gadi. Audžuvecāki un vidējā māsa ar ģimeni joprojām dzīvo Sibīrijā.
Kad abas ar māsu ieradās Latvijā, valsts sniegusi lielu atbalstu repatriantiem, piešķirot arī dzīvoklīti, un māsai maksāts pabalsts. Marita atminas, cik ļoti atšķīries dzīves līmenis Latvijā un Sibīrijā. Te bija pieejami saldumi, ko Sibīrijā meitene neesot tik bieži dabūjusi. “Atbraucot uz Latviju, jutos kā princese,” atmiņās gremdējas Marita. Bet ne jau par saldumiem ir runa, tas vairāk jāuztver simboliski. Diskriminācijas jautājumi sievieti urdījuši faktiski visu dzīvi, vēl esot meitenei.
Patlaban Marita nodarbojas ar tulkošanu, ir pašnodarbinātā, taču pati smej, ka viņas hobijs ir dažādi sociālie eksperimenti. “Man patīk pārbaudīt sevi, savas robežas,” saka sieviete, kura pagājušogad izdomāja mēģināt izdzīvot ar 100 eiro mēnesī, gluži kā daudzi citi cilvēki, īpaši senioru vecumā, kad pēc rēķinu nomaksas un medikamentu iegādes pāri paliek ļoti niecīga naudas summa.